Search results for "fāciju analīze"
showing 4 items of 4 documents
Devona Stipinu svītas dolomītu fācijas un veidošanās apstākļi
2020
Bakalaura darba mērķis ir veikt Stipinu svītas nogulumiežu fāciju analīzi un sedimentācijas apstākļu interpretāciju, pamatojoties uz lauka darbiem un apskatīto literatūru. Pētījuma ietvaros ir dokumentēti 10 atsegumi, kuri atrodas Kurzemē un Zemgalē. Nogulumiežu fāciju nodalīšana tika balstīta uz lauku darbos veiktajiem mērījumiem un to pēcapstrādi. Darba rezultātā ir nodalītas 10 fācijas un 2 fāciju asociācijas – vidējā līdz augšējā plūdmaiņu zona ar mālaini karbonātisko nogulu sedimentāciju, kā arī apakšējā plūdmaiņu zona līdz atklātam šelfam ar karbonātu sedimentāciju.
Depositional environment of the tidally-dominated transgressive succession: Rēzekne and Pärnu regional stages, Baltic devonian basin
2013
Disertācijas pētijumu tēma ir veltīta Rēzeknes un Pernavas reģionālo stāvu nogulumu fāciju pētījumiem un to uzkrāšanās vides rekonstrukcijai Baltijā. Agrākie pētījumi šajā devona klastisko nogulumu slāņkopas daļā tika veltīti galvenokārt litoloģiskiem, mineraloģiskiem un stratigrāfiskiem pētījumiem, kā arī nogulumu sastāva pētījumiem baseina austrumdaļā. Detalizēti pētījumi ar mērķi rekonstruēt kopējo baseina attīstību līdz sim netika veikti. Tādēļ, Rēzeknes un Pērnavas reģionalo stavu slāņkopas veidošanas apstākļi bija maz zināmi, kā arī diskutabli. Pēdējo desmit gadu laikā fāciju analīzes loma seno baseinu rekonstrukcijās tika plaši pielietota vidus un augšdevona klastiskās slāņkopas pētī…
Juras Papiles svītas smiltis Skudru atradnē un to veidošanās apstākļu interpretācija
2020
Bakalaura darbā tiek skaidroti juras Papiles svītas smilšaino nogulumu sedimentācijas apstākļi “Skudru” atradnē, balstoties uz lauka un laboratorijas darbu rezultātiem, kā arī literatūras izpēti. Darba gaitā tika izveidoti 4 atsegumu ģeoloģiskie griezumi, veikta granulometriskā analīze ievāktajiem paraugiem, noteikti paleostraumju un slāņojuma elementu virzieni, veikta fāciju analīze un sniegta nogulumu uzkrāšanās interpretācija. Tika secināts, ka “Skudru” atradnes smilšainie nogulumi sākotnēji izgulsnējušies meandrējošu upju sērēs un palienēs, bet laika gaitā notikusi pāreja uz zarotu upi, kur nogulumi izgulsnējušies sērēs. Vide mainījusies, iespējams, transgresijas ietekmē.
Burtnieku un Gaujas reģionālā stāva robežintervāla nogulumieži un mugurkaulnieku fosīlijas Latvijā
2018
Blumbergs, A. 2018. Burtnieku un Gaujas reģionālā stāva robežintervāla nogulumieži un mugurkaulnieku fosīlijas Latvijā. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte. Vidējā devona Živetas stāva nogulumu sastāvs, izplatība un fosilijas Latvijā ir plaši pētītas, tomēr diskutablu jautājumu par dažādu stratigrāfisko vienību izplatību un to robežām vēl ir pietiekami daudz. Šis pētījums veltīts Burtnieku un Gaujas svītas robežintervālam, kas iepriekšējo autoru darbos tika interpretēts ļoti dažādi. Vidējā devona siliciklastiskie nogulumi pētīti Muižarāju un Lenčupes atsegumos ar mērķi detalizēti izpētīt un precizēt nogulumu stratigrāfisko piederību pēc mikrofosīliju, mugurkaulnieku makrofosīliju un…